Kas ietilpst apgrozāmajos līdzekļos
Likums nosaka, ka ilgtermiņa ieguldījumi ir līdzekļi, kas paredzēti lietošanai ilgāk par 12 mēnešiem, bet visi citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi. Bilancē tie ir sadalīti četrās grupās:
- Krājumi: izejvielas un materiāli, nepabeigtie ražojumi, gatavie ražojumi un preces pārdošanai, avansa maksājumi par krājumiem;
- Debitori: pircēju un pasūtītāju parādi, radniecīgo sabiedrību parādi, citi debitori, nākamo periodu izmaksas un uzkrātie ieņēmumi;
- Īstermiņa finanšu ieguldījumi, piemēram, vērtspapīri, kurus plānots pārdot gada laikā;
- Nauda kasē un kontos.
Sadzīvē apgrozāmos līdzekļus mēdz saukt arī par apgrozāmo kapitālu. Finanšu analīzē ar apgrozāmo kapitālu parasti saprot neto apgrozāmo kapitālu.
Neto apgrozāmais kapitāls
Neto apgrozāmais kapitāls = apgrozāmie līdzekļi - īstermiņa kreditori
Ja rezultāts ir pozitīvs, daļa apgrozāmo līdzekļu ir finansēta ar pašu kapitālu vai ilgtermiņa aizņēmumiem. Tas dod rezervi: pat ja visi īstermiņa kreditori pieprasītu samaksu, apgrozāmo līdzekļu pietiktu. Ja rezultāts ir negatīvs, īstermiņa saistības ir lielākas par apgrozāmajiem līdzekļiem, un kopējās likviditātes koeficients ir mazāks par 1.
Aprites dienas
Aprites dienas pārvērš bilances atlikumus laikā. Tās parāda, cik dienu apgrozījuma vai izmaksu ir „iesaldētas“ attiecīgajā postenī.
Debitoru aprites dienas = pircēju un pasūtītāju parādi / neto apgrozījums × 365
Krājumu aprites dienas = krājumi / pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa × 365
Kreditoru aprites dienas = parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem / pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa × 365
Naudas cikls = krājumu aprites dienas + debitoru aprites dienas - kreditoru aprites dienas
Ja peļņas vai zaudējumu aprēķins sagatavots pēc izdevumu veidiem un ražošanas pašizmaksas posteņa nav, krājumu un kreditoru dienas var aprēķināt pret neto apgrozījumu. Tad rezultāts būs mazāks, nekā ir patiesībā, tāpēc salīdziniet tikai ar rādītājiem, kas aprēķināti tādā pašā veidā.
Vēl viena nianse: neto apgrozījums ir bez pievienotās vērtības nodokļa, bet pircēju parādos nodoklis parasti ir iekļauts. Tāpēc debitoru dienas pēc šīs formulas ir nedaudz lielākas par faktisko apmaksas termiņu.
Piemērs
Piemērs ar izdomātiem skaitļiem
| Postenis | EUR |
|---|---|
| Neto apgrozījums gadā | 1 460 000 |
| Pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa gadā | 1 095 000 |
| Pircēju un pasūtītāju parādi | 200 000 |
| Krājumi | 150 000 |
| Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem | 90 000 |
Dienā uzņēmums pārdod par 4 000 EUR un patērē izmaksās 3 000 EUR.
- debitoru aprites dienas: 200 000 / 1 460 000 × 365 = 50;
- krājumu aprites dienas: 150 000 / 1 095 000 × 365 = 50;
- kreditoru aprites dienas: 90 000 / 1 095 000 × 365 = 30;
- naudas cikls: 50 + 50 - 30 = 70 dienas.
No brīža, kad uzņēmums samaksā piegādātājam, līdz brīdim, kad saņem naudu no pircēja, paiet vidēji 70 dienas. Šis laiks ir jāfinansē ar savu naudu vai ar kredītu.
Cik naudas prasa izaugsme
Pieņemsim, ka nākamajā gadā pārdošana pieaug par 20 %, bet apmaksas termiņi un krājumu apjoms dienās paliek tie paši.
| Postenis | Šogad, EUR | Nākamgad, EUR | Izmaiņa, EUR |
|---|---|---|---|
| Pircēju un pasūtītāju parādi | 200 000 | 240 000 | +40 000 |
| Krājumi | 150 000 | 180 000 | +30 000 |
| Parādi piegādātājiem | 90 000 | 108 000 | +18 000 |
| Papildu nauda, kas vajadzīga | 52 000 |
Lai pārdotu vairāk, uzņēmumam vajag vēl 52 000 EUR, pirms papildu peļņa ienāk kontā.
Skaitļi ir ilustratīvi un neattiecas uz kādu konkrētu uzņēmumu.
Cik lielu kredītlīniju vajag
Apgrozāmo līdzekļu vajadzība = krājumi + pircēju un pasūtītāju parādi - parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem
Piemērā tas ir 150 000 + 200 000 - 90 000 = 260 000 EUR. Daļu no šīs summas parasti sedz pašu kapitāls un ilgtermiņa finansējums, atlikumu var finansēt ar kredītlīniju vai apgrozāmo līdzekļu aizdevumu. Ja darbība ir sezonāla, aprēķiniet vajadzību mēnesī, kad krājumi un debitoru parādi ir vislielākie, nevis gada beigās. Pieteikumā parādiet, kā pieprasītā summa izriet no šī aprēķina: tas ir pārliecinošāk nekā apaļš skaitlis bez pamatojuma.
Šaubīgi debitoru parādi
Likums prasa debitoru parādus, kuru saņemšana ir apšaubāma, bilancē novērtēt atbilstoši neto vērtībai, tas ir, samazināt līdz summai, ko reāli sagaida saņemt. Tāpēc bilances debitoru summa jau var būt samazināta par šaubīgajiem parādiem. Aizdevējs tomēr lūgs debitoru atšifrējumu, lai redzētu, kas ir lielākie parādnieki un cik parādu ir kavēti. Altum, piemēram, pieteikumā prasa debitoru un kreditoru atšifrējumu, kas nav vecāks par trim mēnešiem.
Ko skatās aizdevējs
Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes, ko Latvijas bankas piemēro, starp finanšu stāvokļa rādītājiem īpaši min naudas ciklu attiecībā pret pieprasīto finansējumu, kā arī atkarību no galvenajiem līgumiem, klientiem vai piegādātājiem. Praksē aizdevējs skatās:
- debitoru kvalitāti: cik daudz parādu ir kavēti un vai lielu daļu neveido viens pircējs;
- dienu izmaiņas: ja debitoru dienas aug straujāk nekā apgrozījums, pircēji maksā lēnāk vai daļa parādu var būt neatgūstama;
- krājumu kvalitāti: vai starp krājumiem nav preču, kas sen nav pārdotas;
- finansējuma veidu: apgrozāmo līdzekļu vajadzību parasti finansē ar kredītlīniju vai apgrozāmo līdzekļu aizdevumu, nevis ar ilgtermiņa investīciju kredītu.
Kā saīsināt naudas ciklu
- Izrakstiet rēķinus uzreiz pēc piegādes un sekojiet apmaksas termiņiem.
- Lielākiem pasūtījumiem prasiet avansu.
- Vienojieties ar piegādātājiem par garākiem apmaksas termiņiem, ja tas nesadārdzina iepirkumu.
- Samaziniet krājumus, kas apgrozās lēni, un pasūtiet biežāk, bet mazākos apjomos.
- Izvērtējiet, vai faktorings ir piemērots, ja pircēji ir uzticami, bet maksā ilgos termiņos.