Trīs darbības veidi
- Pamatdarbība: nauda no pircējiem un maksājumi piegādātājiem, darbiniekiem, valstij. Likums to definē kā visas plūsmas, kas nav ieguldīšana vai finansēšana.
- Ieguldīšanas darbība: pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu un finanšu ieguldījumu iegāde un pārdošana, izsniegtie aizdevumi.
- Finansēšanas darbība: saņemtie un atmaksātie aizņēmumi, līzinga izpirkuma maksājumi, pamatkapitāla ieguldījumi un izmaksātās dividendes.
Pārskata beigās redzams naudas un tās ekvivalentu atlikums gada sākumā un beigās. Naudas ekvivalenti ir īstermiņa ieguldījumi, kurus var ātri pārvērst naudā, piemēram, noguldījumi ar termiņu līdz trim mēnešiem.
Tiešā un netiešā metode
Tiešā metode ņem datus tieši no grāmatvedības: cik naudas saņemts no pircējiem, cik samaksāts piegādātājiem un darbiniekiem. Tā ir uzskatāmāka, bet to grūtāk sagatavot.
Netiešā metode sāk ar peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa un pieskaita vai atņem posteņus, kas peļņu ietekmē, bet naudu neietekmē, piemēram, nolietojumu, kā arī apgrozāmo līdzekļu izmaiņas. Tā uzreiz parāda, kāpēc peļņa atšķiras no naudas.
Abas metodes ieguldīšanas un finansēšanas daļā ir vienādas. Atšķiras tikai pamatdarbības daļa.
Piemērs ar netiešo metodi
Piemērs ar izdomātiem skaitļiem
| Postenis | EUR |
|---|---|
| Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa | 80 000 |
| Korekcija: pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma korekcijas | 30 000 |
| Korekcija: procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas | 10 000 |
| Peļņa pirms apgrozāmo līdzekļu izmaiņām | 120 000 |
| Debitoru parādu atlikumu pieaugums | -40 000 |
| Krājumu atlikumu pieaugums | -20 000 |
| Parādu piegādātājiem un citiem kreditoriem pieaugums | 15 000 |
| Bruto pamatdarbības naudas plūsma | 75 000 |
| Izdevumi procentu maksājumiem | -10 000 |
| Izdevumi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumiem | 0 |
| Pamatdarbības neto naudas plūsma | 65 000 |
| Pamatlīdzekļu iegāde | -50 000 |
| Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma | -50 000 |
| Saņemtie aizņēmumi | 30 000 |
| Izdevumi aizņēmumu atmaksāšanai | -25 000 |
| Finansēšanas darbības neto naudas plūsma | 5 000 |
| Pārskata gada neto naudas plūsma | 20 000 |
| Nauda gada sākumā | 30 000 |
| Nauda gada beigās | 50 000 |
Peļņa pirms nodokļa ir 80 000 EUR, bet pamatdarbība ienesa 65 000 EUR. Starpību rada debitoru parādu un krājumu pieaugums: nauda ir iesaldēta pircēju parādos un noliktavā. Pamatdarbības nauda sedza investīcijas pamatlīdzekļos, un uzņēmums spēja atmaksāt kredītus.
Skaitļi ir ilustratīvi un neattiecas uz kādu konkrētu uzņēmumu.
Aptuvena pamatdarbības naudas plūsma, ja pārskata nav
Pamatdarbības naudas plūsma ≈ peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa + nolietojums - debitoru parādu pieaugums - krājumu pieaugums + parādu piegādātājiem pieaugums
Visus šos skaitļus var atrast divu gadu bilancēs un peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja kāds postenis samazinājies, zīme mainās: debitoru parādu samazinājums naudu palielina, parādu piegādātājiem samazinājums to samazina. Rezultāts ir aptuvens, jo tajā nav citu posteņu izmaiņu, taču tas parāda galveno: vai peļņa pārvēršas naudā.
Brīdinājuma zīmes
- pamatdarbības naudas plūsma vairākus gadus pēc kārtas ir negatīva, lai gan peļņa ir pozitīva;
- zaudējumus vai kārtējos maksājumus sedz ar jauniem aizņēmumiem;
- pamatlīdzekļus pārdod, lai samaksātu kārtējos rēķinus;
- izmaksātās dividendes ir lielākas par pamatdarbības naudas plūsmu.
Ko naudas plūsmā meklē aizdevējs
Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes, ko Latvijas bankas piemēro, nosaka, ka galvenais kredīta atmaksas avots ir naudas plūsma no aizņēmēja parastās saimnieciskās darbības. Tāpēc aizdevējs naudas plūsmas pārskatā skatās:
- vai pamatdarbības neto naudas plūsma ir pozitīva un sedz procentus un pamatsummas maksājumus;
- vai peļņa un pamatdarbības nauda gadu no gada būtiski neatšķiras, piemēram, tāpēc, ka pastāvīgi aug debitoru parādi;
- vai ilgtermiņa investīcijas nav finansētas ar īstermiņa naudu;
- vai uzņēmums neizmaksā dividendes, vienlaikus aizņemoties.
Ja uzņēmums naudas plūsmas pārskatu negatavo, aizdevējs aptuvenu ainu var iegūt no divu gadu bilancēm un peļņas vai zaudējumu aprēķina. Precīzāk to var izdarīt uzņēmuma grāmatvedis.
Naudas plūsmas prognoze kredīta pieteikumam
Prognoze papildina pagātnes pārskatu: tā parāda, no kā kredīts tiks atmaksāts. Tomēr bankas vairāk uzticas vēsturei. Swedbank raksta, ka lielākā uzmanība tiek pievērsta tam, kā uzņēmums strādājis līdz šim. Arī pamatnostādnes prasa, lai prognozes būtu reālistiskas un balstītas uz vēsturiskajiem datiem, un lai aizdevējs novērtētu, kas notiks, ja ienākumi samazināsies vai procentu likmes pieaugs. Prognoze, kas stipri atšķiras no pēdējo gadu rezultātiem, bez pamatojuma nepārliecinās.
Laba prognoze:
- sākas ar pēdējo faktisko naudas atlikumu un pēdējo mēnešu faktiskajiem skaitļiem;
- pirmajiem 12 mēnešiem ir sadalīta pa mēnešiem, tālāk pa ceturkšņiem vai gadiem visā kredīta termiņā;
- ieņēmumus plāno pēc apmaksas, nevis pēc rēķina datuma, ņemot vērā pircēju apmaksas termiņus;
- ietver PVN maksājumu laiku, sezonalitāti, investīcijas un visus esošo un jauno kredītu maksājumus;
- parāda vismaz divus scenārijus: plānoto un piesardzīgo, piemēram, ar 10-20 % mazākiem ieņēmumiem;
- katram pieņēmumam norāda pamatojumu: līgumus, pasūtījumus, iepriekšējo gadu datus.
Aizdevējs prognozi salīdzinās ar faktiskajiem datiem. Piemēram, Altum pieteikumam lūdz konta izrakstu par pēdējiem sešiem mēnešiem, tāpēc prognozei jāsaskan ar to, kas jau redzams kontā. No prognozes aizdevējs aprēķina arī parāda apkalpošanas seguma attiecību (DSCR).