Ko nozīmē EBITDA
EBITDA parāda, cik uzņēmums nopelna ar savu pamatdarbību, pirms tiek ņemts vērā, kā tas finansēts (procenti), cik nodokļu tas maksā un cik lielas ir pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas. Nolietojums ir izmaksas, par kurām nauda šajā gadā netiek maksāta, jo pamatlīdzeklis iegādāts agrāk. Tāpēc EBITDA ir tuvāka pamatdarbības naudas plūsmai nekā peļņa.
Swedbank EBITDA skaidro kā rādītāju, ar ko novērtē, cik rentabla ir uzņēmuma saimnieciskā darbība, neņemot vērā nolietojumu, procentus un nodokļus. Banka arī uzsver, ka tas ir īpaši svarīgs nozarēs, kurās ir daudz pamatlīdzekļu.
Likumā noteiktajās peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmās EBITDA posteņa nav. Tas nozīmē, ka katrs aizdevējs un analītiķis to aprēķina pats, un definīcijas var nedaudz atšķirties.
Formula
EBITDA = peļņa vai zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa + procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas + pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma korekcijas
Daži aizdevēji iet vēl tālāk. Tie atņem finanšu ieņēmumus, piemēram, saņemtos procentus un ieņēmumus no līdzdalības citās sabiedrībās, un izslēdz vienreizējus ieņēmumus un izmaksas. Pirms salīdzināt savu EBITDA ar aizdevēja robežu, noskaidrojiet, kā to aprēķina konkrētais aizdevējs.
Ja peļņas vai zaudējumu aprēķins sagatavots pēc izdevumu veidiem
Šajā shēmā nolietojums ir redzams tieši: tas ir postenis „Vērtības samazinājuma korekcijas“, apakšpostenis „pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma korekcijas“.
Piemērs ar izdomātiem skaitļiem
| Postenis | EUR |
|---|---|
| Neto apgrozījums | 800 000 |
| Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi | 10 000 |
| Materiālu izmaksas | -450 000 |
| Personāla izmaksas | -200 000 |
| Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma korekcijas | -40 000 |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | -50 000 |
| Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas | -15 000 |
| Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa | 55 000 |
EBITDA = 55 000 + 15 000 + 40 000 = 110 000 EUR.
EBITDA rentabilitāte = 110 000 / 800 000 × 100 = 13,75 %.
Skaitļi ir ilustratīvi un neattiecas uz kādu konkrētu uzņēmumu.
Ja peļņas vai zaudējumu aprēķins sagatavots pēc izdevumu funkcijas
Šajā shēmā nolietojums nav atsevišķā rindā. Tas ir sadalīts pa izmaksu posteņiem: daļa ražošanas pašizmaksā, daļa pārdošanas izmaksās, daļa administrācijas izmaksās. Nolietojuma summu meklējiet finanšu pārskata pielikumā. Likums prasa pielikumā katram ilgtermiņa ieguldījumu postenim norādīt pārskata gadā aprēķinātās vērtības samazinājuma korekcijas.
Ir viens izņēmums. Mikrosabiedrība drīkst sagatavot saīsinātu pielikumu bez šīs informācijas. Tad no publiskā gada pārskata EBITDA precīzi aprēķināt nevar, un par nolietojuma summu jājautā uzņēmuma grāmatvedim.
Korekcijas, ko aizdevējs var veikt
Aizdevējs parasti vēlas zināt, cik uzņēmums nopelna parastā gadā. Tāpēc tas var atņemt ieņēmumus, kas neatkārtosies. Likums norāda, ka postenī „Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi“ uzrāda, piemēram, peļņu no ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas, apdrošināšanas atlīdzības un saņemto finanšu palīdzību vai atbalstu. Ja pārskata gadā pārdota vecā iekārta ar lielu peļņu vai saņemta apdrošināšanas atlīdzība, EBITDA bez korekcijas būs lielāka nekā parasti.
Tāpat aizdevējs var pieņemt korekcijas par vienreizējām izmaksām, ja tās ir pamatotas, piemēram, par lieliem tiesvedības izdevumiem. Sagatavojiet šādu korekciju sarakstu paši, ar summām un paskaidrojumiem, negaidot, kamēr aizdevējs jautās.
EBITDA un uzņēmumu ienākuma nodoklis
Latvijā uzņēmumu ienākuma nodokli maksā galvenokārt no sadalītās peļņas, piemēram, dividendēm, un no nosacīti sadalītās peļņas, nevis no gada peļņas kā tādas. Tāpēc daudziem uzņēmumiem nodokļa rinda peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir nulle vai neliela, un EBITDA aprēķinā svarīgākās ir divas korekcijas: procentu maksājumi un nolietojums.
Kā bankas izmanto EBITDA
EBITDA ir saucējs vairākos rādītājos, ko publicē Latvijas aizdevēji:
- Saistības pret EBITDA. Swedbank raksta, ka tās maksimālais saistību apjoms pret pēdējā gada EBITDA ir 5. Vienkāršoti tas parāda, cik gados uzņēmums ar pašreizējiem rezultātiem varētu atmaksāt uzņemto finansējumu.
- Neto saistības pret EBITDA. Altum savos vispārējos kredītspējas kritērijos min plānoto neto saistību un EBITDA attiecību zem 8,5 (pirms kapitāla atlaides piemērošanas), bet kredīta garantijām ne vairāk kā 5.
- Negatīva EBITDA. Swedbank finansējuma novērtējumā tā nozīmē sarkano gaismu, bet EBITDA līdz 10 000 EUR nozīmē dzelteno.
EBITDA izmanto arī parāda apkalpošanas seguma attiecībā (DSCR) un procentu seguma koeficientā (ICR). Par tiem lasiet rakstā par parāda apkalpošanas rādītājiem.
Piemērs ar izdomātiem skaitļiem: saistības pret EBITDA
Turpinām iepriekšējo piemēru. Uzņēmuma saistības bilancē ir 500 000 EUR, nauda 50 000 EUR, EBITDA 110 000 EUR.
- saistības pret EBITDA: 500 000 / 110 000 = 4,5;
- neto saistības pret EBITDA: (500 000 - 50 000) / 110 000 = 4,1.
Abi skaitļi ir zem 5. Ja uzņēmums aizņemtos vēl 150 000 EUR un EBITDA nemainītos, saistības pret EBITDA pieaugtu līdz 5,9.
Skaitļi ir ilustratīvi un neattiecas uz kādu konkrētu uzņēmumu.
Ko EBITDA neparāda
- Apgrozāmo līdzekļu izmaiņas. Ja debitoru parādi aug straujāk par apgrozījumu, nauda ienāk vēlāk, nekā rāda EBITDA.
- Investīcijas. Uzņēmumam ar daudzām iekārtām nolietojums ir reālas izmaksas, jo iekārtas agrāk vai vēlāk jāaizstāj.
- Kredītu pamatsummas maksājumus un nodokļus. Tie jāmaksā no tās pašas naudas.
- Kapitalizētas izmaksas. Shēmā pēc izdevumu veidiem ir postenis „Uz pašu ilgtermiņa ieguldījumiem attiecinātās (kapitalizētās) izmaksas“. Tas palielina peļņu un līdz ar to arī EBITDA, lai gan nauda ir iztērēta.
Tāpēc aizdevējs EBITDA lasa kopā ar naudas plūsmas pārskatu vai naudas plūsmas prognozi.