Kas ir rentabilitāte
Rentabilitāte ir peļņas attiecība pret kādu bāzi. Šajā rakstā bāze ir neto apgrozījums, un rezultātu izsaka procentos. Tādu rādītāju sauc arī par peļņas maržu vai peļņas rādītāju. Ja bāze ir aktīvi vai pašu kapitāls, runā par aktīvu atdevi un pašu kapitāla atdevi. Par tām lasiet atsevišķā rakstā par ROE un ROA.
Peļņa ir summa eiro, rentabilitāte ir attiecība. Divi uzņēmumi ar vienādu peļņu var būt ļoti atšķirīgi rentabli, ja vienam apgrozījums ir desmit reizes lielāks. Tāpēc aizdevējs vienmēr skatās abus skaitļus kopā.
Trīs galvenās formulas
Bruto peļņas rentabilitāte = bruto peļņa / neto apgrozījums × 100
Bruto peļņa ir neto apgrozījums mīnus pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa vai pārdoto preču un sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas. Tā parāda, cik uzņēmums nopelna uz pašu produktu, pirms sedz pārdošanas un administrācijas izmaksas.
EBITDA rentabilitāte = EBITDA / neto apgrozījums × 100
EBITDA ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas. Šis rādītājs ļauj salīdzināt pamatdarbību neatkarīgi no tā, kā uzņēmums finansēts un cik daudz pamatlīdzekļu tam ir. Kā EBITDA aprēķināt no Latvijas gada pārskata, lasiet rakstā par EBITDA.
Neto rentabilitāte = pārskata gada peļņa / neto apgrozījums × 100
Neto rentabilitāte parāda, cik no katra apgrozījuma eiro paliek uzņēmumam pēc visām izmaksām, procentiem un nodokļiem. CreditContext bezmaksas pārbaudē šo rādītāju sauc „Neto rentabilitāte“, bet finanšu rādītāju tabulā tas ir „Peļņa pret apgrozījumu“.
Kur gada pārskatā atrast skaitļus
Latvijā peļņas vai zaudējumu aprēķinu var sagatavot pēc vienas no divām likumā noteiktām shēmām. Shēmā, kas klasificēta pēc izdevumu funkcijas, ir atsevišķs postenis „Bruto peļņa vai zaudējumi“. Shēmā, kas klasificēta pēc izdevumu veidiem, tāda posteņa nav: izmaksas tur sadalītas pa veidiem, piemēram, materiālu un personāla izmaksās. No šādas shēmas precīzu bruto peļņu aprēķināt nevar, jo nav zināms, kāda personāla izmaksu daļa attiecas uz ražošanu.
Neto rentabilitātei abās shēmās vajag tikai divus posteņus: „Neto apgrozījums“ un „Pārskata gada peļņa vai zaudējumi“.
Piemērs no peļņas vai zaudējumu aprēķina
Piemērs ar izdomātiem skaitļiem
Uzņēmums peļņas vai zaudējumu aprēķinu sagatavo pēc izdevumu funkcijas. Pielikumā norādīts, ka pamatlīdzekļu nolietojums gadā ir 40 000 EUR.
| Postenis | EUR |
|---|---|
| Neto apgrozījums | 1 000 000 |
| Pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa | -700 000 |
| Bruto peļņa | 300 000 |
| Pārdošanas izmaksas | -120 000 |
| Administrācijas izmaksas | -100 000 |
| Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi | 10 000 |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | -10 000 |
| Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas | -20 000 |
| Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa | 60 000 |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu | 0 |
| Pārskata gada peļņa | 60 000 |
EBITDA = 60 000 + 20 000 (procenti) + 40 000 (nolietojums) = 120 000 EUR.
- bruto peļņas rentabilitāte: 300 000 / 1 000 000 × 100 = 30 %;
- EBITDA rentabilitāte: 120 000 / 1 000 000 × 100 = 12 %;
- neto rentabilitāte: 60 000 / 1 000 000 × 100 = 6 %.
Skaitļi ir ilustratīvi un neattiecas uz kādu konkrētu uzņēmumu.
Piemērā uzņēmumu ienākuma nodoklis ir nulle. Latvijā šo nodokli maksā galvenokārt no sadalītās peļņas, piemēram, dividendēm, un no tā sauktās nosacīti sadalītās peļņas, nevis no gada peļņas kā tādas. Tāpēc daudziem uzņēmumiem peļņa pirms nodokļa un pārskata gada peļņa ir gandrīz vienādas, un neto rentabilitāte maz atšķiras no rentabilitātes pirms nodokļa.
Kā rentabilitāti vērtē aizdevējs
Swedbank publiski raksta, ka negatīva EBITDA tās finansējuma novērtējumā nozīmē sarkano gaismu, jo uzņēmumam nav resursu, no kā atmaksāt aizdevuma pamatsummu un procentus. Ja EBITDA nepārsniedz 10 000 EUR, banka to uzskata par nepietiekamu rentabilitāti un piešķir dzelteno gaismu.
Papildus robežām aizdevējs parasti skatās:
- peļņu eiro, nevis tikai procentos. Rentabilitāte 20 % no 20 000 EUR apgrozījuma ir 4 000 EUR peļņas, un ar to kredītu neapkalpot;
- tendenci vismaz trīs gados. Vai peļņa aug, stāv uz vietas vai samazinās, un kāpēc;
- vienreizējus ieņēmumus un izmaksas. Likums prasa pielikumā atsevišķi norādīt ieņēmumus un izmaksas, kas nepārprotami atšķiras no parastās darbības. Aizdevējs tos atņem, lai redzētu, cik uzņēmums nopelna parastā gadā;
- nozari. Tirdzniecībā neto rentabilitāte parasti ir zemāka nekā pakalpojumos, tāpēc salīdzināt vērts ar līdzīgiem uzņēmumiem.
Kāpēc maza uzņēmuma rentabilitāte var maldināt
Mazā uzņēmumā īpašnieks bieži ir arī vadītājs. Ja viņš sev maksā lielu algu, peļņa un rentabilitāte ir zemākas. Ja algu nemaksā un naudu izņem dividendēs, rentabilitāte izskatās augstāka, lai gan darbs tāpat ir padarīts. Salīdzinot ar citiem uzņēmumiem, šo atšķirību vērts ņemt vērā un aizdevējam to paskaidrot. Līdzīgi rentabilitāti ietekmē darījumi ar saistītajiem uzņēmumiem, piemēram, telpu noma no īpašnieka otra uzņēmuma par cenu, kas atšķiras no tirgus cenas.
Rentabilitāte vairāku gadu garumā
Aprēķiniet rentabilitāti katram gadam ar vienu un to pašu formulu un salīdziniet vismaz trīs gadus. Katrā gada pārskatā ir arī iepriekšējā gada skaitļi, tāpēc divus gadus var salīdzināt no viena pārskata. Ja uzņēmums mainījis peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu, bruto peļņas rentabilitāte var nebūt salīdzināma, bet neto rentabilitāte un EBITDA rentabilitāte paliek salīdzināmas. Likums prasa, lai pēc vienas shēmas pārskatu sagatavotu vismaz divus gadus pēc kārtas.
Kā uzlabot rentabilitāti
- Pārskatiet cenas produktiem un klientiem, kuriem bruto peļņa ir zema.
- Salīdziniet iepirkuma cenas un piegādātāju nosacījumus.
- Izvērtējiet administrācijas izmaksas attiecībā pret apgrozījumu un to, kā tās mainījušās pēdējos gados.
- Atsakieties no produktiem vai pakalpojumiem, kas ilgstoši nes zaudējumus.
- Neatlieciet nepieciešamas investīcijas tikai tāpēc, lai viena gada rentabilitāte izskatītos labāka. Aizdevējs skatās vairākus gadus.