Neto apgrozījums pēc likuma
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums neto apgrozījumu definē kā ieņēmumus no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitītas tirdzniecības un citas piešķirtās atlaides, pievienotās vērtības nodoklis un citi ar apgrozījumu tieši saistīti nodokļi.
Neto apgrozījumā neiekļauj:
- pievienotās vērtības nodokli, ko uzņēmums iekasē no pircējiem un nomaksā valstij;
- pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumus, piemēram, peļņu no pamatlīdzekļu pārdošanas, ārvalstu valūtas kursu svārstību peļņu, apdrošināšanas atlīdzības un saņemto finansiālo atbalstu;
- finanšu ieņēmumus, piemēram, saņemtos procentus un ieņēmumus no līdzdalības citās sabiedrībās.
Neto apgrozījums ir peļņas vai zaudējumu aprēķina pirmā rinda abās likumā noteiktajās shēmās. Tas ir arī viens no trim kritērijiem, pēc kuriem uzņēmumu iedala mikrosabiedrībās, mazās, vidējās vai lielās sabiedrībās. Nodokļu likumos un atbalsta programmās apgrozījumu var definēt citādi, tāpēc katrā gadījumā pārbaudiet attiecīgā dokumenta definīciju.
Apgrozījums, ieņēmumi un nauda nav viens un tas pats
Gada pārskatā ieņēmumus norāda pēc to rašanās laika, nevis pēc tā, kad nauda ienāk kontā. Tāpēc apgrozījums un konta ieņēmumi gada laikā atšķiras:
- ja rēķins par piegādāto preci izrakstīts decembrī, bet samaksāts janvārī, apgrozījums ir decembrī, un gada beigās šī summa ir pircēju parādos;
- ja pircējs samaksā avansu, tas vēl nav apgrozījums. Bilancē tas ir kreditoros kā „No pircējiem saņemtie avansi“, līdz prece piegādāta vai darbs izdarīts;
- konta ieņēmumos ir arī PVN, aizņēmumi un dalībnieku iemaksas, kas apgrozījums nav.
Likumā ir arī jēdziens „ieņēmumu kopsumma“. To izmanto sabiedrības kategorijas noteikšanai, ja neto apgrozījuma nav vai tas ir nenozīmīgs, bet citi ieņēmumi ir nozīmīgi. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā neto apgrozījumu sadala trīs daļās: no lauksaimnieciskās darbības, no sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem un no citiem pamatdarbības veidiem.
No apgrozījuma līdz peļņai
Ja peļņas vai zaudējumu aprēķins sagatavots pēc izdevumu funkcijas, ceļš no apgrozījuma līdz peļņai ir redzams soli pa solim:
Piemērs ar izdomātiem skaitļiem
| Postenis | EUR |
|---|---|
| Neto apgrozījums | 500 000 |
| Pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas | -350 000 |
| Bruto peļņa | 150 000 |
| Pārdošanas izmaksas | -50 000 |
| Administrācijas izmaksas | -60 000 |
| Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi | 5 000 |
| Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | -3 000 |
| Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas | -7 000 |
| Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa | 35 000 |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu | 0 |
| Pārskata gada peļņa | 35 000 |
- bruto peļņas rentabilitāte: 150 000 / 500 000 × 100 = 30 %;
- neto rentabilitāte: 35 000 / 500 000 × 100 = 7 %.
No katriem 100 EUR apgrozījuma bez PVN 70 EUR aizgāja produkcijas vai preču izmaksām un 24 EUR pārdošanas, administrācijas un pārējām izmaksām un procentiem. Pārējie ieņēmumi pievienoja 1 EUR, un peļņā palika 7 EUR.
Skaitļi ir ilustratīvi un neattiecas uz kādu konkrētu uzņēmumu.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis piemērā ir nulle, jo Latvijā to maksā galvenokārt no sadalītās peļņas, piemēram, dividendēm. Tāpēc peļņa pirms nodokļa un pārskata gada peļņa daudziem uzņēmumiem ir gandrīz vienādas.
Ja aprēķins sagatavots pēc izdevumu veidiem
Otrā likumā noteiktā shēma izmaksas grupē nevis pēc funkcijas, bet pēc veida: materiālu izmaksas, personāla izmaksas, vērtības samazinājuma korekcijas un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas. Bruto peļņas rindas šajā shēmā nav. To var aptuveni novērtēt kā neto apgrozījumu mīnus materiālu izmaksas, taču tas nav tas pats rādītājs, jo ražošanas darbinieku algas paliek personāla izmaksās.
Abās shēmās neto apgrozījums, peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa un pārskata gada peļņa ir vienādi. Atšķiras tikai starpposmi.
Apgrozījuma izmaiņa
Apgrozījuma izmaiņa = (neto apgrozījums pārskata gadā - neto apgrozījums iepriekšējā gadā) / neto apgrozījums iepriekšējā gadā × 100
Ja neto apgrozījums pieaudzis no 400 000 EUR līdz 500 000 EUR, izmaiņa ir 25 %. Ja iepriekšējā gada apgrozījums bija ļoti mazs, piemēram, uzņēmuma pirmajā darbības gadā, procentu izmaiņa ir liela, bet maz ko nozīmē. Tādos gadījumos skatieties summas eiro. CreditContext bezmaksas pārbaudē apgrozījuma izmaiņas ir redzamas rādītājā „Apgrozījuma dinamika“.
Ko no apgrozījuma un peļņas secina aizdevējs
- Apjoms. Swedbank savā finansējuma novērtējumā apgrozījumu zem 10 000 EUR uzskata par nepietiekamu un piešķir dzelteno gaismu.
- Tendence. Apgrozījuma pieaugums ar krītošu peļņu liek jautāt, vai izaugsme nav nopirkta ar zemām cenām.
- Peļņa eiro. Tā ir nauda, no kuras atmaksā kredītu, tāpēc tā jāsalīdzina ar plānotajiem maksājumiem.
- Vienreizēji ieņēmumi. Pamatlīdzekļu pārdošana vai apdrošināšanas atlīdzība var uzlabot viena gada peļņu, bet neatkārtosies. Likums prasa tādus ieņēmumus un izmaksas pielikumā norādīt atsevišķi.
- Atkarība no dažiem klientiem. Ja liela apgrozījuma daļa nāk no viena pircēja, risks ir lielāks.
CreditContext bezmaksas pārbaude aprēķina rādītājus no publiskajiem gada pārskatiem. Ja uzņēmuma pēdējā gada neto apgrozījums ir mazāks par 10 000 EUR, pārbaudes ziņojumu parādām, bet kopējo novērtējumu punktos neaprēķinām, jo tik mazs apgrozījums nav pietiekams pamats salīdzināšanai.