No kā sastāv gada pārskats
Mazas sabiedrības finanšu pārskatā ir vismaz bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins un pielikums. Vidējas un lielas sabiedrības finanšu pārskatā ir arī naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats. Gada pārskatā parasti ir arī vadības ziņojums, bet mikrosabiedrībai likums ļauj to noteiktos apstākļos nesagatavot.
Kategoriju nosaka pēc trim kritērijiem. Sabiedrība pieder kategorijai, ja bilances datumā tā nepārsniedz vismaz divas no trim robežvērtībām:
| Kategorija | Bilances kopsumma, EUR | Neto apgrozījums, EUR | Vidējais darbinieku skaits |
|---|---|---|---|
| Mikrosabiedrība | 450 000 | 900 000 | 10 |
| Maza sabiedrība | 5 000 000 | 10 000 000 | 50 |
| Vidēja sabiedrība | 25 000 000 | 50 000 000 | 250 |
Termiņi un publiskums
Gada pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā ne vēlāk kā mēnesi pēc tā apstiprināšanas. Mikrosabiedrībai un mazai sabiedrībai tas jāizdara ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām, vidējai un lielai sabiedrībai ne vēlāk kā septiņus mēnešus. Ja pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu, mazas sabiedrības termiņš ir 31. maijs.
VID piecu darbdienu laikā nodod gada pārskatu Uzņēmumu reģistram, kas to padara publiski pieejamu. Gada pārskatu finanšu dati ir pieejami arī atvērto datu portālā data.gov.lv. Tāpēc aizdevējs, piegādātājs vai pircējs jūsu gada pārskatu var redzēt jau pirms sarunas.
Bilance: aktīvs un pasīvs
Bilance parāda stāvokli vienā dienā, pārskata gada pēdējā dienā. Aktīvā ir tas, kas uzņēmumam pieder, pasīvā tas, no kurienes šie līdzekļi nākuši. Abām pusēm jābūt vienādām, un šo summu sauc par bilances kopsummu.
- Ilgtermiņa ieguldījumi: nemateriālie ieguldījumi, pamatlīdzekļi un ilgtermiņa finanšu ieguldījumi, tostarp aizdevumi citām sabiedrībām un dalībniekiem.
- Apgrozāmie līdzekļi: krājumi, debitori, īstermiņa finanšu ieguldījumi un nauda.
- Pašu kapitāls: pamatkapitāls, rezerves, iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi un pārskata gada peļņa vai zaudējumi.
- Uzkrājumi: paredzamās saistības, kuru summa vai termiņš vēl nav precīzi zināms.
- Ilgtermiņa kreditori: saistības, kas jāmaksā vēlāk nekā pēc 12 mēnešiem, piemēram, ilgtermiņa kredīti.
- Īstermiņa kreditori: saistības, kas jāmaksā 12 mēnešu laikā, tostarp kredītu daļa, kas jāatmaksā šajā laikā, parādi piegādātājiem un nodokļi.
Peļņas vai zaudējumu aprēķins: divas shēmas
Peļņas vai zaudējumu aprēķinam (PZA) likums piedāvā divas shēmas. Shēmā pēc izdevumu veidiem redzams, cik uzņēmums iztērējis materiāliem, personālam, nolietojumam un citām izmaksām. Shēmā pēc izdevumu funkcijas redzams, cik izmaksā pārdotā produkcija, pārdošana un administrācija, un tajā ir bruto peļņa. Uzņēmums shēmu nedrīkst mainīt katru gadu: pēc vienas un tās pašas shēmas pārskatu sagatavo vismaz divus gadus pēc kārtas.
Abās shēmās pirmā rinda ir neto apgrozījums, un abās ir peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa un pārskata gada peļņa vai zaudējumi.
Kādā secībā gada pārskatu lasa aizdevējs
- Apgrozījums un peļņa vairāku gadu garumā. Vai uzņēmums aug, vai tas pelna un vai peļņa ir stabila.
- Pašu kapitāls. Vai tas ir pozitīvs un kāda ir tā daļa bilancē. Vairāk rakstā par pašu kapitāla īpatsvaru.
- Likviditāte. Vai apgrozāmie līdzekļi sedz īstermiņa kreditorus un cik liela daļa no tiem ir nauda.
- Parādi. Posteņi „Aizņēmumi no kredītiestādēm“ un „Citi aizņēmumi“ gan ilgtermiņa, gan īstermiņa kreditoros, un procentu maksājumi peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
- Debitori un krājumi. Vai tie aug straujāk nekā apgrozījums.
- Pielikums. Te ir informācija, kuras bilancē nav: ieķīlātie aktīvi un sniegtās garantijas, ar nodrošinājumu segtās ilgtermiņa saistības, aizdevumi valdes un padomes locekļiem, neparasti ieņēmumi un izmaksas un būtiski notikumi pēc bilances datuma.
- Revidenta ziņojums, ja pārskats ir revidēts, īpaši tā atzinuma veids un piezīmes.
Brīdinājuma zīmes, ko meklēt
- Darbības turpināšana. Finanšu pārskatu sagatavo, pieņemot, ka uzņēmums darbosies arī turpmāk, un pielikumā uzņēmums apraksta, vai tā grāmatvedības politika šim pieņēmumam atbilst. Ja vadībai vai revidentam par to ir šaubas, pārskatā tas parasti ir aprakstīts, un aizdevējs to izlasīs pirmo.
- Aizdevumi dalībniekiem un vadībai. Bilancē tiem ir atsevišķi posteņi. Ja uzņēmums aizdevis naudu saviem īpašniekiem, aizdevējs jautās, vai un kad tā tiks atgūta, jo darbībai šī nauda nav pieejama.
- Straujas izmaiņas. Katram postenim gada pārskatā norādīts gan pārskata gada, gan iepriekšējā gada skaitlis, tāpēc lielas izmaiņas redzamas jau vienā pārskatā. Katrai lielai izmaiņai vajadzētu būt skaidrojumam.
Piemērs: ko var izlasīt no dažām rindām
Piemērs ar izdomātiem skaitļiem
| Postenis | Iepriekšējais gads, EUR | Pārskata gads, EUR |
|---|---|---|
| Neto apgrozījums | 750 000 | 900 000 |
| Pārskata gada peļņa | 60 000 | 45 000 |
| Pircēju un pasūtītāju parādi | 90 000 | 160 000 |
| Apgrozāmie līdzekļi | 240 000 | 300 000 |
| Īstermiņa kreditori | 190 000 | 280 000 |
| Pašu kapitāls | 135 000 | 180 000 |
| Bilances kopsumma | 450 000 | 600 000 |
- Apgrozījums pieauga par 20 %, bet peļņa samazinājās par 25 %.
- Pircēju parādi pieauga par 78 %. Debitoru aprites dienas palielinājās no 44 līdz 65: pircēji maksā lēnāk.
- Kopējā likviditāte samazinājās no 1,26 līdz 1,07.
- Pašu kapitāla īpatsvars abos gados ir 30 %. Tas ir vairāk par 20 %, ko Swedbank min kā parasti optimālo līmeni.
Aizdevējs jautās, kāpēc izaugsme nav nesusi vairāk peļņas, kas ir lielākie parādnieki un vai starp tiem ir kavēti maksājumi. Labāk uz šiem jautājumiem atbildēt jau pieteikumā.
Skaitļi ir ilustratīvi un neattiecas uz kādu konkrētu uzņēmumu.