Uzņēmuma finanšu analīze: rādītāji, formulas un Latvijas uzņēmumu skaitļi

Kas ir uzņēmuma finanšu analīze

Finanšu analīze atbild uz četriem jautājumiem. Vai uzņēmums pelna? Vai tam pietiks naudas saistībām, kas jāsamaksā tuvākā gada laikā? Vai tas ir stabils arī ilgākā laikā? Cik efektīvi tas izmanto savus aktīvus? Atbildes meklē gada pārskatā: bilancē, peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pielikumā.

Parasti izmanto trīs paņēmienus. Horizontālā analīze salīdzina viena posteņa vērtību vairākos gados, piemēram, par cik procentiem pieaudzis apgrozījums. Vertikālā analīze parāda struktūru, piemēram, kāda daļa aktīvu ir krājumi. Rādītāju jeb koeficientu analīze dala vienu posteni ar citu, tāpēc var salīdzināt arī uzņēmumus, kuru apgrozījums ļoti atšķiras.

Finanšu analīzi veic īpašnieks un grāmatvedis, lai saprastu savu uzņēmumu, aizdevējs, lai novērtētu kredītspēju, un piegādātājs vai pircējs pirms lielāka darījuma. Latvijā var analizēt arī cita uzņēmuma skaitļus, jo gada pārskati ir publiski. Vārdus „finanšu analīze“ un „finanšu analītika“ ikdienā lieto līdzīgā nozīmē.

Vienam rādītājam latviski bieži ir vairāki nosaukumi, un finanšu rādītāji un finanšu koeficienti šajā lapā nozīmē vienu un to pašu. Centrālā statistikas pārvalde tabulā „Komersantu finanšu analīzes rādītāji“ neto rentabilitāti sauc par komerciālo rentabilitāti pēc nodokļiem, aktīvu atdevi par ekonomisko rentabilitāti, pašu kapitāla atdevi par finansiālo rentabilitāti un aktīvu apgrozījumu par visu aktīvu apriti. Pēdējos trīs pārvalde rēķina pret aktīvu vai pašu kapitāla gada vidējo vērtību, tāpēc tās skaitļi var atšķirties no rādītājiem, kas rēķināti pret gada beigu bilanci. Kopējās likviditātes koeficientu sauc arī par tekošās likviditātes koeficientu.

Četras rādītāju grupas

Lielāko daļu finanšu rādītāju var sadalīt četrās grupās. Katrai grupai zemāk ir formulas ar gada pārskata posteņu nosaukumiem, skaidrojums, kā rādītāju lasīt, un tipiskā Latvijas uzņēmuma rādītāji 2025. gadā. Tipiskā uzņēmuma rādītājs šeit ir mediāna: ja visus uzņēmumus sarindo pēc rādītāja, pusei tas ir lielāks, pusei mazāks. Vidējā puse ir uzņēmumi starp pirmo un trešo kvartili.

1. Rentabilitāte: vai uzņēmums pelna

• Neto rentabilitāte = pārskata gada peļņa vai zaudējumi / neto apgrozījums × 100
• Bruto peļņas rentabilitāte = bruto peļņa vai zaudējumi / neto apgrozījums × 100
• Aktīvu atdeve (ROA) = pārskata gada peļņa / bilances kopsumma × 100
• Pašu kapitāla atdeve (ROE) = pārskata gada peļņa / pašu kapitāls × 100

Kā lasīt. Neto rentabilitāte parāda, cik centu no katra apgrozījuma eiro paliek pēc visām izmaksām, procentiem un nodokļiem. Bruto peļņas rentabilitāte parāda, cik paliek pēc pārdotās produkcijas vai preču izmaksām, pirms pārdošanas un administrācijas izmaksām. Rentabilitāti lasa kopā ar peļņu eiro: 20 % no 20 000 EUR apgrozījuma ir tikai 4 000 EUR peļņas.

Latvijā 2025. gadā. Neto rentabilitātes mediāna bija 3,9 % (68 622 uzņēmumi). Vidējās puses uzņēmumu neto rentabilitāte bija no mīnus 3,5 % līdz 16,8 %. Ar peļņu gadu noslēdza 68,0 % uzņēmumu, ar zaudējumiem 31,9 %. Bruto peļņas rentabilitātes mediāna bija 24,1 %, un pārdošanas un administrācijas izmaksu īpatsvara mediāna bija 11,5 % no apgrozījuma (64 217 uzņēmumi, kuru peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir bruto peļņa).

Aktīvu atdevei un pašu kapitāla atdevei kopējo mediānu šeit nepublicējam; peļņa pret aktīviem katrai nozarei ir redzama nozaru lapās. Vairāk rakstos par rentabilitāti, pašu kapitāla atdevi un aktīvu atdevi, EBITDA un neto apgrozījumu.

2. Likviditāte: vai pietiks naudas tuvākā gada rēķiniem

• Kopējās likviditātes koeficients = apgrozāmie līdzekļi / īstermiņa kreditori
• Ātrās likviditātes koeficients = (apgrozāmie līdzekļi mīnus krājumi) / īstermiņa kreditori
• Absolūtās likviditātes koeficients = (īstermiņa finanšu ieguldījumi + nauda) / īstermiņa kreditori
• Naudas segums = nauda / īstermiņa kreditori

Kā lasīt. Īstermiņa kreditori ir saistības, kas jāsamaksā 12 mēnešu laikā pēc gada beigām. Kopējās likviditātes koeficients 1 nozīmē, ka apgrozāmo līdzekļu ir tieši tikpat, cik īstermiņa saistību. Ja koeficients ir zem 1, daļa īstermiņa saistību nav segta ar līdzekļiem, kas gada laikā pārvērtīsies naudā. Ātrā likviditāte neņem vērā krājumus, jo tie vispirms jāpārdod. Absolūtā likviditāte rāda, cik lielu daļu īstermiņa saistību var samaksāt ar naudu un īstermiņa finanšu ieguldījumiem. CreditContext pārbaudē un šajā lapā lietojam stingrāko variantu, naudas segumu, kurā ņem tikai naudu. Bilance rāda vienu dienu, tāpēc sezonālam uzņēmumam gada beigu likviditāte var būt citāda nekā gada vidū.

Latvijā 2025. gada beigās. Kopējās likviditātes koeficienta mediāna bija 2,05 (66 145 uzņēmumi ar īstermiņa saistībām; vidējā puse no 0,87 līdz 5,74). Tomēr 27,2 % uzņēmumu (18 658 no 68 622) koeficients bija zem 1. Naudas seguma mediāna bija 0,58: pusei uzņēmumu nauda sedza vairāk nekā 58 % īstermiņa saistību, pusei mazāk. 36,0 % uzņēmumu (24 695 no 68 622) nauda sedza mazāk nekā ceturtdaļu īstermiņa saistību.

Vairāk rakstos par likviditātes rādītājiem un apgrozāmajiem līdzekļiem.

3. Kapitāla struktūra un maksātspēja: vai uzņēmums ir stabils ilgākā laikā

Likviditāte raksturo tuvākos 12 mēnešus. Maksātspēja raksturo ilgāku laiku: vai aktīvu pietiek visu saistību segšanai un vai uzņēmums nopelna pietiekami, lai maksātu procentus un atmaksātu parādus.

• Pašu kapitāla īpatsvars = pašu kapitāls / bilances kopsumma × 100
• Saistību īpatsvars = (uzkrājumi + ilgtermiņa kreditori + īstermiņa kreditori) / bilances kopsumma × 100
• Saistības pret pašu kapitālu = (uzkrājumi + ilgtermiņa kreditori + īstermiņa kreditori) / pašu kapitāls
• Procentu segums = (peļņa vai zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa + procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas) / procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas

Kā lasīt. Pašu kapitāla īpatsvars parāda, cik lielu daļu aktīvu finansē īpašnieki ar iemaksāto kapitālu un uzņēmumā atstāto peļņu. Jo tas lielāks, jo lielākus zaudējumus uzņēmums var izturēt, pirms tie skar kreditorus. Negatīvs pašu kapitāls nozīmē, ka saistības pārsniedz aktīvus. Procentu segums parāda, cik reizes peļņa pirms procentiem un nodokļa sedz procentu izdevumus; ja tas ir zem 1, uzņēmums gadu ir noslēdzis ar zaudējumiem pirms nodokļa. Ja procentu izdevumu nav, tas vēl nenozīmē, ka nav parādu: uzņēmumam var būt bezprocentu aizdevums no īpašnieka vai piegādātāju kredīts.

Aizdevēji rēķina arī parāda apkalpošanas seguma attiecību (DSCR), kas salīdzina naudas plūsmu ar visiem kredītu maksājumiem, arī ar pamatsummas atmaksu. Mazai sabiedrībai naudas plūsmas pārskats nav obligāts, tāpēc pamatsummas maksājumus no tās gada pārskata parasti nevar nolasīt, un DSCR aprēķinam vajag kredītlīgumu maksājumu grafikus.

Latvijā 2025. gada beigās. Pašu kapitāla īpatsvara mediāna bija 55,5 % (68 550 uzņēmumi; vidējā puse no 9,9 % līdz 84,1 %). Katram ceturtajam uzņēmumam (25,0 %) tas bija zem 10 %, un 21,3 % uzņēmumu (14 583 no 68 622) pašu kapitāls bija negatīvs. No tiem 35,0 % tajā pašā gadā strādāja ar peļņu, taču ar viena gada peļņu nepietika, lai pašu kapitāls kļūtu pozitīvs. Procentu izdevumus uzrādīja 32,2 % uzņēmumu (22 116 no 68 622). Šo uzņēmumu procentu seguma mediāna bija 5,84 reizes, bet 31,2 % no tiem segums bija zem 1.

Vairāk rakstos par pašu kapitāla īpatsvaru, negatīvu pašu kapitālu, parāda apkalpošanas rādītājiem un grūtībās nonākušu uzņēmumu.

4. Aktivitāte un apgrozījums: cik ātri nauda atgriežas

• Debitoru aprites dienas = debitori / neto apgrozījums × 365
• Krājumu aprites dienas = krājumi / pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa × 365
• Aktīvu apgrozījums = neto apgrozījums / bilances kopsumma
• Apgrozījums uz vienu darbinieku = neto apgrozījums / vidējais darbinieku skaits
• Apgrozījuma izmaiņa = (neto apgrozījums pārskata gadā mīnus neto apgrozījums iepriekšējā gadā) / neto apgrozījums iepriekšējā gadā × 100

Kā lasīt. Debitoru aprites dienas parāda, cik dienu apgrozījuma ir iesaldēts debitoru parādos, bet krājumu aprites dienas parāda, cik dienu pašizmaksas ir iesaldēts krājumos. Jo vairāk dienu, jo vairāk naudas vajag, lai uzņēmums strādātu, un jo lielāks risks, ka daļa parādu netiks samaksāta vai daļa krājumu netiks pārdota. Precīzākas debitoru dienas iegūst, ja ņem tikai posteni „Pircēju un pasūtītāju parādi“. Ja peļņas vai zaudējumu aprēķinā nav pārdotās produkcijas pašizmaksas, krājumus dala ar neto apgrozījumu. Aktīvu apgrozījums parāda, cik eiro apgrozījuma gadā dod katrs aktīvu eiro.

Latvijā 2025. gadā. Debitoru aprites dienu mediāna bija 24,3 (66 511 uzņēmumi ar pilna gada pārskatu; vidējā puse no 5,2 līdz 62,8 dienām), un 26,1 % uzņēmumu debitori pārsniedza 60 dienu apgrozījumu. 46,1 % uzņēmumu krājumu nebija vispār, bet tiem, kam krājumi ir, mediāna bija 32,3 dienas (36 355 uzņēmumi). Aktīvu apgrozījuma mediāna bija 2,01 (68 537 uzņēmumi), apgrozījuma uz vienu darbinieku 41 624 EUR (64 624 uzņēmumi, kas norādījuši vismaz vienu darbinieku). Neto apgrozījuma izmaiņas mediāna pret 2024. gadu bija plus 4,0 % (60 092 uzņēmumi), taču 41,0 % uzņēmumu apgrozījums samazinājās (25 288 no 61 699 uzņēmumiem, kuriem abi gadi ir pilni).

Vairāk rakstos par apgrozāmajiem līdzekļiem un aprites dienām un neto apgrozījumu.

Latvijas uzņēmumu finanšu analītika: tipiskā uzņēmuma rādītāji 2025. gadā

Šie skaitļi ir aprēķināti no visiem 2025. gada pārskatiem, kas līdz 2026. gada 9. septembrim bija Uzņēmumu reģistra atvērtajos datos un kurus iesniegušas SIA un AS ar neto apgrozījumu vismaz 10 000 EUR. Tādu uzņēmumu ir 68 622. Neto apgrozījuma mediāna bija 93 657 EUR, un darbinieku skaita mediāna bija divi (starp uzņēmumiem, kas norādījuši vismaz vienu darbinieku).

Dati: 68 622 sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības, kuras iesniegušas 2025. gada pārskatu un kuru neto apgrozījums 2025. gadā bija vismaz 10 000 EUR. Katrs rādītājs aprēķināts uzņēmumiem, kuriem tas ir aprēķināms, tāpēc uzņēmumu skaits atšķiras. Aprites dienas aprēķinātas uzņēmumiem ar pilna gada pārskatu. Apgrozījuma izmaiņas mediānā nav ietverti 1 607 uzņēmumi, kuru apgrozījums pieauga vairāk nekā sešas reizes. Avots: Uzņēmumu reģistra atvērtie dati (data.gov.lv), nozares kods pēc VID datiem; CreditContext aprēķins.

Kā veikt finanšu analīzi no gada pārskata

Vajag vienu gada pārskatu. Katrā pārskatā blakus pārskata gada skaitļiem ir arī iepriekšējā gada skaitļi, tāpēc no viena dokumenta var salīdzināt divus gadus. Uzņēmumu reģistrs iesniegtos gada pārskatus padara publiski pieejamus, un to finanšu dati ir arī atvērto datu portālā data.gov.lv. Kā pārskats ir uzbūvēts, skaidrots rakstā par to, kā lasīt gada pārskatu.

1. Bilance. Izrakstiet posteņus „Krājumi“, „Debitori“ un atsevišķi „Pircēju un pasūtītāju parādi“, „Īstermiņa finanšu ieguldījumi“, „Nauda“, apgrozāmo līdzekļu kopsummu, bilances kopsummu, „Pašu kapitāls“, „Uzkrājumi“, „Ilgtermiņa kreditori“ un „Īstermiņa kreditori“, kā arī „Aizņēmumi no kredītiestādēm“ un „Citi aizņēmumi“ abās kreditoru grupās.
2. Peļņas vai zaudējumu aprēķins. Izrakstiet „Neto apgrozījums“, „Pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas“, „Bruto peļņa vai zaudējumi“, „Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas“, „Peļņa vai zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa“ un „Pārskata gada peļņa vai zaudējumi“. 2025. gadā 93,6 % uzņēmumu (64 217 no 68 622) aprēķinu sagatavoja pēc izdevumu funkcijas. Pārējo uzņēmumu aprēķinā izmaksas ir klasificētas pēc izdevumu veidiem, un bruto peļņas tajā nav.
3. Pielikums. Atrodiet vidējo darbinieku skaitu, ieķīlātos aktīvus un sniegtās garantijas, kā arī ieņēmumus un izmaksas, kas nepārprotami atšķiras no parastās darbības. Likums prasa tos norādīt pielikumā, un tie maina to, kā lasīt peļņu un parādus. Mikrosabiedrība neparastos ieņēmumus un izmaksas drīkst nenorādīt, bet mazākās mikrosabiedrības pielikumu var nesagatavot, un tad darbinieku skaits, garantijas un ieķīlātie aktīvi ir piezīmēs bilances beigās.
4. Aprēķins. Aprēķiniet rādītājus pēc iepriekš dotajām formulām, katru abiem gadiem.
5. Salīdzinājums. Salīdziniet rādītājus ar iepriekšējo gadu, ar tipiskā uzņēmuma tabulu šajā lapā un ar savas nozares lapu. Pierakstiet katru rādītāju, kas ir vājāks nekā nozares mediāna vai ir pasliktinājies, un tā iemeslu.

Piemērs ar izdomātiem skaitļiem. Uzņēmuma gada pārskatā ir šādas rindas: neto apgrozījums 400 000 EUR, pārskata gada peļņa 10 000 EUR, debitori 55 000 EUR, nauda 20 000 EUR, apgrozāmie līdzekļi 150 000 EUR, īstermiņa kreditori 120 000 EUR, pašu kapitāls 60 000 EUR, bilances kopsumma 250 000 EUR.

Uzņēmums pelna, un apgrozāmie līdzekļi sedz īstermiņa saistības, taču visi seši rādītāji ir vājāki nekā mediāna. Vājākā vieta ir nauda: tā sedz tikai sesto daļu īstermiņa saistību, un debitori atbilst 50 dienu apgrozījumam, divreiz vairāk nekā mediāna. Tomēr secināt var tikai pēc salīdzinājuma ar nozari: vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā neto rentabilitāte 2,5 % būtu virs nozares mediānas 1,7 %. Skaitļi ir ilustratīvi un neattiecas ne uz vienu konkrētu uzņēmumu.

Kā finanšu analīzi izmanto aizdevēji

Aizdevējs vērtē, vai uzņēmums spēs atmaksāt kredītu no savas darbības naudas plūsmas. Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes par aizdevumu iniciēšanu un uzraudzību, ko piemēro arī bankas Latvijā, nosaka, ka nodrošinājums pats par sevi nevar būt galvenais iemesls kredīta piešķiršanai. Tāpēc gada pārskata rādītāji ir starp pirmajiem, ko aizdevējs izskata.

Parasti aizdevējs skatās vairākus gadus pēc kārtas, lai redzētu tendenci, un salīdzina uzņēmumu ar līdzīgiem uzņēmumiem. Tas vērtē arī to, kā gada pārskatā nav: uzņēmējdarbības modeli, vadības pieredzi, atkarību no lielākajiem klientiem un piegādātājiem, kā arī nodokļu parādus, komercķīlas un citus reģistru ierakstus. Tāpēc finanšu analīze no gada pārskata ir sarunas sākums, nevis lēmums.

Katram aizdevējam ir sava kredītpolitika un savas robežas. Daļu no tām aizdevēji publicē, un tās apkopotas rakstā „Kā aizdevēji vērtē uzņēmuma kredītspēju“. Gada pārskats ir publisks, tāpēc aizdevējs jūsu skaitļus var redzēt vēl pirms tikšanās, un savus rādītājus un to skaidrojumu ir vērts zināt jau iepriekš. Kā sagatavot pieteikumu un naudas plūsmas prognozi, lasiet rakstos par sagatavošanos aizdevumam un naudas plūsmas pārskatu.

Salīdzinājums ar nozari un uzņēmuma lielumu

Viens un tas pats skaitlis vienā nozarē ir labs, citā vājš. 2025. gadā vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā neto rentabilitātes mediāna bija 1,7 %, bet profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē 9,2 %. Pašu kapitāla īpatsvara mediāna bija attiecīgi 48,2 % un 73,5 %. Katrā no abām nozarēm ir vairāk nekā 8 500 uzņēmumu.

Otrs, kas maina ainu, ir lielums. Mazākajā apgrozījuma grupā (no 10 līdz 100 tūkst. EUR, 35 331 uzņēmums) negatīvs pašu kapitāls bija gandrīz 29 % uzņēmumu, bet grupā virs 10 milj. EUR (1 187 uzņēmumi) tikai 2,4 %. Procentu izdevumus mazākajā grupā uzrādīja 19,9 % uzņēmumu, lielākajā 75,9 %. Tāpēc uzņēmumu ar 60 000 EUR apgrozījumu nav jēgas salīdzināt ar uzņēmumu, kura apgrozījums ir mērāms miljonos.

Nozaru lapās katrai nozarei ir mediāna un kvartiles sešiem rādītājiem, arī pa apgrozījuma grupām, un tur ir arī peļņa pret aktīviem. Pirms mediānas aprēķina tajās izslēgtas neticami lielas vai mazas vērtības, tāpēc nozaru skaitļi var nedaudz atšķirties no tipiskā uzņēmuma tabulas šajā lapā. Kā veidojas salīdzinājuma grupa, skaidrots lapā „Salīdzinājums“. Atziņas no visiem gada pārskatiem kopā ir sadaļā „Dati“.

Finanšu analīze bez aprēķiniem: bezmaksas pārbaude

Ja nevēlaties rēķināt paši, CreditContext sākumlapā ierakstiet uzņēmuma nosaukumu un izvēlieties to no saraksta; der arī reģistrācijas numurs. Pārbaude parāda uzņēmuma novērtējumu, tā stiprās un vājās puses. Pilnajā pārskatā, ko atverat ar e-pasta adresi, ir piecu gadu skaitļi, grafiki un rādītāji blakus nozares mediānai.

Novērtējumā rādītāji ir sagrupēti četrās grupās: peļņa un rentabilitāte, kapitāla struktūra, likviditāte un parādu apkalpošana, noturība un izaugsme. Dati nāk no Uzņēmumu reģistra un VID publiskajiem datiem, tāpēc dokumenti nav jāiesniedz. Uzņēmumiem, kuru neto apgrozījums ir mazāks par 10 000 EUR, novērtējumu neaprēķinām.

Novērtējums nav kredītreitings Regulas (EK) Nr. 1060/2009 izpratnē. To automātiski aprēķina modelis no publiskiem datiem, un tas nav aizdevēja lēmums. CreditContext neizsniedz finansējumu.

Saistītie raksti

• Visi raksti par uzņēmuma finansēm
• Kā lasīt uzņēmuma gada pārskatu: bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins
• Rentabilitāte: bruto, EBITDA un neto peļņas rentabilitāte
• Likviditātes rādītāji: kopējā, ātrā un absolūtā likviditāte
• Kā aizdevēji vērtē uzņēmuma kredītspēju
• Tipiskā Latvijas uzņēmuma trīs skaitļi 2025. gadā

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir uzņēmuma finanšu analīze?

Tā ir gada pārskata skaitļu pārvēršana rādītājos, kas parāda uzņēmuma rentabilitāti, likviditāti, kapitāla struktūru un aktīvu apriti. Rādītājus salīdzina ar uzņēmuma iepriekšējiem gadiem un ar līdzīgiem uzņēmumiem tajā pašā nozarē.

Kādi ir galvenie finanšu rādītāji?

Neto rentabilitāte, kopējās likviditātes koeficients, naudas segums (absolūtās likviditātes variants, kurā ņem tikai naudu), pašu kapitāla īpatsvars, procentu segums, debitoru aprites dienas un aktīvu apgrozījums. Kopā tie aptver visas četras rādītāju grupas.

Kāda neto rentabilitāte ir tipiska Latvijas uzņēmumam?

2025. gadā mediāna bija 3,9 %, aprēķināta no 68 622 SIA un AS ar neto apgrozījumu vismaz 10 000 EUR. Nozarēs tā ļoti atšķiras: vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā mediāna bija 1,7 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē 9,2 %.

Kā aprēķināt likviditātes koeficientu?

Kopējās likviditātes koeficientu aprēķina, bilances posteņu grupas „Apgrozāmie līdzekļi“ kopsummu dalot ar posteņu grupas „Īstermiņa kreditori“ kopsummu. 2025. gada beigās tā mediāna bija 2,05, bet 27,2 % uzņēmumu koeficients bija zem 1.

Ar ko likviditāte atšķiras no maksātspējas?

Likviditāte raksturo spēju samaksāt saistības, kas jānokārto tuvāko 12 mēnešu laikā. Maksātspēja raksturo, vai uzņēmuma aktīvu un peļņas pietiek visu saistību segšanai ilgākā laikā; to mēra, piemēram, ar pašu kapitāla īpatsvaru un procentu segumu.

Kur atrast cita uzņēmuma gada pārskatu?

Uzņēmumu reģistrs iesniegtos gada pārskatus padara publiski pieejamus, un to finanšu dati ir arī atvērto datu portālā data.gov.lv. CreditContext bezmaksas pārbaudē pietiek ierakstīt uzņēmuma nosaukumu.

Vai CreditContext novērtējums ir kredītreitings?

Nē. Tas nav kredītreitings Regulas (EK) Nr. 1060/2009 izpratnē un nav aizdevēja lēmums. To automātiski aprēķina modelis no Uzņēmumu reģistra un VID publiskajiem datiem.

Avoti

• Uzņēmumu reģistrs: „Gada pārskatu finanšu dati“, atvērto datu portāls data.gov.lv, licence CC0-1.0. CreditContext datu kopija izveidota 09.09.2026. Nozares kods: VID atvērtie dati „Komersantu iepriekšējos trīs taksācijas gados samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummas“.
• Uzņēmumu reģistrs: „Gada pārskatu finanšu informācijas atvērto datu lauku skaidrojumi“. Skatīts 06.10.2026.
• Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, 9., 12., 16., 52., 57., 58. un 98. pants, 1., 2. un 3. pielikums (likumi.lv). Skatīts 06.10.2026.
• Centrālā statistikas pārvalde: tabula UFF050 „Komersantu finanšu analīzes rādītāji (NACE 2. red.)“ un metadati „Komersantu finansiālie un finanšu analīzes rādītāji“. Skatīts 06.10.2026.
• Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes EBA/GL/2020/06 par aizdevumu iniciēšanu un uzraudzību, 119., 120. un 143. punkts. Skatīts 06.10.2026.
• Eiropas Banku iestādes atbilstības tabula pamatnostādnēm EBA/GL/2020/06, atjaunota 22.07.2025. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (kopš 2023. gada Latvijas Banka) paziņoja par atbilstību 01.03.2021. Skatīts 07.10.2026.
• Regula (EK) Nr. 1060/2009.

Šī lapa ir informatīva un vispārīga. Tā nav finanšu, juridiska vai nodokļu konsultācija un neaizstāj sarunu ar aizdevēju, grāmatvedi vai juristu. CreditContext neizsniedz finansējumu un nav puse nevienā finansējuma līgumā; lēmumu par finansējumu pieņem aizdevējs.