Kā rodas negatīvs pašu kapitāls
Pašu kapitāls = aktīvu kopsumma - uzkrājumi - ilgtermiņa kreditori - īstermiņa kreditori
Bilances pasīvā pašu kapitālu veido pamatkapitāls, rezerves, iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi un pārskata gada peļņa vai zaudējumi. Ja zaudējumi gadu no gada uzkrājas un ir lielāki par pārējām pozīcijām, pašu kapitāla kopsumma kļūst negatīva. Bilancē tas parādās ar mīnusa zīmi.
Biežākie iemesli:
- vairāku gadu zaudējumi, īpaši uzņēmuma pirmajos gados;
- maza pamatkapitāla sabiedrība, kas darbību finansē ar dalībnieka aizdevumu, nevis ar kapitālu;
- vienreizēji lieli zaudējumi, piemēram, neatgūstami debitoru parādi vai aktīvu vērtības samazinājums;
- dividendes, kas izmaksātas vairāk, nekā bija nesadalītās peļņas.
Ko nosaka likums
Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Komerclikuma 219. pants nosaka: ja zaudējumi sasniedz vismaz pusi no pamatkapitāla vai sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja vai draud maksātnespēja, valde par to ziņo padomei, ja tāda ir, un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. Pienākums rodas krietni pirms tam, kad pašu kapitāls kļūst negatīvs.
Negatīvs pašu kapitāls nav starp Maksātnespējas likuma 57. pantā uzskaitītajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Tās ir saistītas ar nesamaksātiem parādiem, darba algām un nodokļu iemaksām, nevis ar bilanci kā tādu. Tomēr, ja uzņēmums ilgstoši strādā ar zaudējumiem un negatīvu pašu kapitālu, risks nonākt līdz nesamaksātiem rēķiniem ir liels. Par valdes pienākumiem konkrētajā situācijā konsultējieties ar juristu.
Kā to vērtē aizdevēji un atbalsta programmas
- Swedbank savā finansējuma novērtējumā piešķir sarkano gaismu, ja pašu kapitāls pēdējo divu gadu laikā ir mazāks par 0 % vai nav iesniegti finanšu dati par pēdējo periodu.
- Altum starp finanšu grūtību pazīmēm, ko tas analizē, min būtiski negatīvu pašu kapitālu un ilgstošus zaudējumus.
- ES valsts atbalstā kapitālsabiedrība ar negatīvu pašu kapitālu atbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma kapitāla kritērijam, ja tā nav mazais vai vidējais uzņēmums, kas pastāv mazāk nekā trīs gadus.
CreditContext bezmaksas pārbaudē negatīvs pašu kapitāls tiek parādīts kā atsevišķs brīdinājums, jo aizdevējam tas ir viens no pirmajiem jautājumiem.
Piemērs: trīs veidi, kā atjaunot pašu kapitālu
Piemērs ar izdomātiem skaitļiem
Uzņēmuma bilance pārskata gada beigās:
| Postenis | EUR |
|---|---|
| Aktīvu kopsumma | 200 000 |
| Dalībnieka aizdevums (ilgtermiņa kreditoros) | 60 000 |
| Pārējās saistības | 170 000 |
| Pamatkapitāls | 2 800 |
| Nesegtie zaudējumi | -32 800 |
| Pašu kapitāls | -30 000 |
| Risinājums | Aktīvi, EUR | Saistības, EUR | Pašu kapitāls, EUR | Īpatsvars |
|---|---|---|---|---|
| Sākuma stāvoklis | 200 000 | 230 000 | -30 000 | -15 % |
| 1. Divi gadi ar 15 000 EUR peļņu, bez dividendēm | 230 000 | 230 000 | 0 | 0 % |
| 2. Jauns ieguldījums pamatkapitālā 50 000 EUR | 250 000 | 230 000 | 20 000 | 8 % |
| 3. Dalībnieka aizdevuma kapitalizācija 60 000 EUR | 200 000 | 170 000 | 30 000 | 15 % |
Peļņa vien pašu kapitālu atjauno lēni. Jauns ieguldījums vai aizdevuma kapitalizācija to izdara uzreiz. Kapitalizācija samazina arī saistības, tāpēc uzlabojas gan pašu kapitāla īpatsvars, gan saistību rādītāji. Pirmajā risinājumā pieņemts, ka visa peļņa paliek naudā.
Skaitļi ir ilustratīvi un neattiecas uz kādu konkrētu uzņēmumu.
Komerclikums parāda kapitalizāciju paredz tieši: dalībnieks pamatkapitālā iegulda savu prasījumu pret sabiedrību no aizdevuma līguma, un prasījums izbeidzas. Lēmumu pieņem dalībnieku sapulce ar vismaz divām trešdaļām klātesošo dalībnieku balsu, ja statūtos nav noteikts vairāk, un vienlaikus groza statūtus. Grāmatvedības un nodokļu sekas izvērtējiet ar grāmatvedi.
Dalībnieka aizdevums: parāds vai kapitāls
Daudzi mazi uzņēmumi darbību finansē ar dalībnieka aizdevumu, nevis ar pamatkapitālu. Bilancē šāds aizdevums ir kreditoros, tāpēc tas palielina saistības un var padarīt pašu kapitālu negatīvu, lai gan nauda nāk no īpašnieka. Aizdevējam svarīgi, vai dalībnieks šo aizdevumu var pieprasīt atpakaļ pirms bankas kredīta atmaksas. Pārvēršot to kapitālā, šis jautājums izzūd, un bilance parāda īpašnieka patieso ieguldījumu.
Ja zaudējumi turpinās
Ja uzņēmums vairs nespēj norēķināties ar kreditoriem, Maksātnespējas likums paredz tiesiskās aizsardzības procesu. Tā mērķis ir atjaunot uzņēmuma spēju nokārtot saistības, ja tas nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Šāds lēmums ir nopietns, un par to jākonsultējas ar juristu.
Gada pārskatā uzņēmums pielikumā apraksta, vai tā grāmatvedības politika atbilst pieņēmumam, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk. Ja pašu kapitāls ir negatīvs, aizdevējs šo aprakstu izlasīs īpaši uzmanīgi.
Ko darīt praktiski
- Aprēķiniet, cik liels ir negatīvais pašu kapitāls un cik naudas vai kapitalizējamu aizdevumu vajag, lai tas kļūtu pozitīvs ar rezervi.
- Novērtējiet, vai zaudējumu cēlonis ir novērsts. Bez tā kapitāla papildināšana tikai atliek problēmu.
- Izvēlieties risinājumu un noformējiet to pirms gada beigām, lai tas būtu redzams nākamajā gada pārskatā.
- Gada pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā paskaidrojiet, kas izdarīts. Aizdevējs to lasīs.
Pirms sarunas ar aizdevēju sagatavojiet īsu paskaidrojumu: kas radīja zaudējumus, kādi ir pēdējo mēnešu rezultāti pēc operatīvajiem datiem, kā un kad pašu kapitāls kļūs pozitīvs un vai dalībnieki ir apņēmušies to papildināt. Gada pārskats ir publiski pieejams, tāpēc aizdevējs negatīvo pašu kapitālu redzēs jebkurā gadījumā.