Kas ir likviditāte
Likviditāte ir uzņēmuma spēja laikā norēķināties ar piegādātājiem, darbiniekiem, valsti un aizdevējiem. To mēra pēc bilances: salīdzina līdzekļus, kas gada laikā pārvērtīsies naudā, ar saistībām, kas gada laikā jāsamaksā.
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka īstermiņa kreditoru sastāvā ietver summas, kas jāsamaksā tuvāko 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Apgrozāmie līdzekļi ir visi līdzekļi, kas nav paredzēti lietošanai ilgāk par 12 mēnešiem. Tāpēc visi trīs likviditātes rādītāji salīdzina vienu un to pašu laika posmu: nākamo gadu.
Likviditāti nevajag jaukt ar maksātspēju. Likviditāte raksturo tuvākos 12 mēnešus. Maksātspēja raksturo uzņēmuma finanšu stāvokli ilgākā laikā: vai aktīvu pietiek visu saistību segšanai un vai uzņēmums nopelna pietiekami, lai parādus atmaksātu. Uzņēmums var strādāt ar peļņu un tomēr īslaicīgi nespēt samaksāt rēķinus, piemēram, ja pircēji maksā lēni vai liela daļa naudas ir iesaldēta krājumos.
Kopējās likviditātes koeficients
Kopējās likviditātes koeficients = apgrozāmie līdzekļi / īstermiņa kreditori
Šo rādītāju sauc arī par tekošās likviditātes koeficientu. Skaitītājs ir bilances posteņu grupas „Apgrozāmie līdzekļi“ kopsumma: krājumi, debitori, īstermiņa finanšu ieguldījumi un nauda. Saucējs ir posteņu grupas „Īstermiņa kreditori“ kopsumma: aizņēmumi, parādi piegādātājiem, nodokļi, no pircējiem saņemtie avansi un citas saistības, kas jāsamaksā gada laikā.
Koeficients 1 nozīmē, ka apgrozāmie līdzekļi tieši sedz īstermiņa saistības. Ja tas ir mazāks par 1, daļa īstermiņa saistību faktiski ir finansēta ar ilgtermiņa aktīviem vai ar ieņēmumiem, kas vēl tikai būs. Tad uzņēmums ir atkarīgs no tā, vai kreditori būs gatavi gaidīt.
Ātrās likviditātes koeficients
Ātrās likviditātes koeficients = (apgrozāmie līdzekļi - krājumi) / īstermiņa kreditori
Šo rādītāju sauc arī par starpseguma likviditātes koeficientu. Krājumus atņem tāpēc, ka tos vispirms jāpārdod un tikai pēc tam jāsagaida samaksa. Ražotājam vai vairumtirgotājam krājumi var būt lielākā apgrozāmo līdzekļu daļa, un tad kopējā likviditāte izskatās labāka, nekā tā ir patiesībā. Ātrā likviditāte parāda, cik lielu daļu īstermiņa saistību uzņēmums var segt ar naudu un debitoru parādiem, nepārdodot nevienu preci.
Absolūtās likviditātes koeficients
Absolūtās likviditātes koeficients = nauda / īstermiņa kreditori
Šis ir visstingrākais rādītājs. Dažkārt skaitītājam pieskaita arī īstermiņa finanšu ieguldījumus, kurus var ātri pārdot. CreditContext bezmaksas pārbaudē naudas un īstermiņa kreditoru attiecību saucam par naudas segumu.
Piemērs: visi trīs rādītāji vienam uzņēmumam
Piemērs ar izdomātiem skaitļiem
Uzņēmuma bilancē pārskata gada beigās ir šādi posteņi:
| Bilances postenis | EUR |
|---|---|
| Krājumi | 120 000 |
| Debitori | 80 000 |
| Nauda | 40 000 |
| Apgrozāmie līdzekļi kopā | 240 000 |
| Īstermiņa kreditori kopā | 200 000 |
Aprēķins:
- kopējā likviditāte: 240 000 / 200 000 = 1,20;
- ātrā likviditāte: (240 000 - 120 000) / 200 000 = 0,60;
- absolūtā likviditāte: 40 000 / 200 000 = 0,20.
Kopējā likviditāte pārsniedz 1, taču puse apgrozāmo līdzekļu ir krājumi. Ja krājumi netiek pārdoti ātri, uzņēmumam būs grūti samaksāt rēķinus, jo nauda sedz tikai piekto daļu no īstermiņa saistībām. Aizdevējs šādā gadījumā jautās, cik ātri krājumi apgrozās un vai starp tiem nav nekurantu preču.
Skaitļi ir ilustratīvi un neattiecas uz kādu konkrētu uzņēmumu.
Kā likviditāti vērtē aizdevējs
Swedbank savā blogā raksta, ka banka likviditātes rādītāju aprēķina, dalot apgrozāmos līdzekļus (naudu, debitorus un krājumus) ar īstermiņa saistībām, un ka tā optimālā vērtība ir vismaz 1. Zemu likviditāti banka min starp biežākajiem iemesliem, kāpēc uzņēmums tās finansējuma novērtējumā saņem dzelteno gaismu. Dzeltenā gaisma finansējumu neliedz, taču nozīmē, ka atsevišķi rādītāji jāuzlabo.
Aizdevējs parasti neaprobežojas ar vienu skaitli. Tas skatās arī:
- apgrozāmo līdzekļu sastāvu: vai lielāko daļu veido nauda un droši debitori vai lēni pārdodami krājumi;
- tendenci: vai likviditāte gadu no gada uzlabojas vai pasliktinās;
- kredītu termiņus: ilgtermiņa aizdevuma daļa, kas jāatmaksā tuvāko 12 mēnešu laikā, ir īstermiņa kreditoros un samazina likviditāti;
- nozari: tirdzniecībā un ražošanā krājumu ir daudz, pakalpojumu uzņēmumā maz, tāpēc vienu robežu visām nozarēm nepiemēro.
Bilance parāda stāvokli vienā dienā. Ja uzņēmuma darbība ir sezonāla, gada beigu likviditāte var būt daudz labāka vai sliktāka nekā vidēji gadā. Tāpēc aizdevēji prasa arī jaunākus datus. Piemēram, Altum aizdevuma pieteikumam lūdz operatīvo bilanci un debitoru un kreditoru atšifrējumu, kas nav vecāks par trim mēnešiem.
Neizmantota kredītlīnija
Bilance nerāda kredītlīnijas neizmantoto daļu. Ja uzņēmumam ir kredītlīnija, kas nav izmantota līdz galam, tā ir papildu naudas rezerve, bet likviditātes koeficientos tā neparādās. Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes prasa aizdevējam ņemt vērā visas aizņēmēja finanšu saistības, tostarp izmantotās un neizmantotās apstiprinātās kredītlīnijas. Tāpēc pieteikumā norādiet visas kredītlīnijas: gan to kopējo apmēru, gan izmantoto daļu.
Biežākās kļūdas aprēķinā
- Visu saistību izmantošana. Saucējā liek tikai īstermiņa kreditorus, nevis visas saistības. Ilgtermiņa kreditori likviditātes rādītājos neietilpst.
- Kavētu debitoru parādu ieskaitīšana pilnā apmērā. Ja daļa pircēju parādu ir kavēta ilgi, tā ātri naudā nepārvērtīsies, pat ja bilancē tā vēl ir.
- Dažādu datumu salīdzināšana. Apgrozāmos līdzekļus un īstermiņa kreditorus ņem no vienas un tās pašas bilances.
- Viena gada skaitlis bez konteksta. Rādītājs vienā datumā neko nepasaka par tendenci. Salīdziniet vismaz divus vai trīs gadus.
Kā uzlabot likviditāti
- Iekasējiet debitoru parādus ātrāk: saīsiniet apmaksas termiņus, sekojiet kavētiem rēķiniem un izvērtējiet, vai faktorings ir piemērots.
- Samaziniet krājumus, kas neapgrozās, un pasūtiet mazākos apjomos.
- Ja ilgtermiņa aktīvi, piemēram, iekārtas, ir finansēti ar īstermiņa naudu, aizstājiet to ar ilgtermiņa finansējumu.
- Atstājiet peļņu uzņēmumā, nevis izmaksājiet to dividendēs.
- Ja nepieciešams, dalībnieki var palielināt pamatkapitālu vai pārvērst savu aizdevumu kapitālā.
Ļoti augsta likviditāte arī nav pašmērķis. Tā var nozīmēt liekus krājumus vai naudu, kas nepelna. Aizdevējam tas parasti nav risks, bet īpašniekam tas var nozīmēt zemāku kapitāla atdevi. Vairāk par to lasiet rakstā par pašu kapitāla atdevi.